Tas ir viņu pašu labā.
4-6 stundas katru dienu – tas ir ideāls laika daudzums, kāds bērniem jāpavada svaigā gaisā, vismaz trīs līdz četras reizes nedēļā (nedaudz vairāk siltajos vasaras mēnešos, un mazāk – aukstajos mēnešos).
Pirmo reizi ar šo ieteikumu es sastapos Šarlotes Meisones darbos. Šarlote Meisone ir klasiskās angļu valodas pasniedzēja, kas dzīvoja 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, stāsta Džīnija, 5 bērnu māte no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Sākumā es domāju, ka viņas ideja ir galīgi nejēdzīga. Lielākā daļa pastaigu ilgst ne vairāk par vienu stundu.
Pēc tam mēs ar bērniem sākām pavadīt arvien vairāk laika dabā, un manas acis uzreiz atvērās. Bērni, kuriem tiek dota šī laika brīvība uz ielas, dabā apjūk.
Viņi apjūk savā iztēlē. Un tad viņi ātri attīstās. Ir daudzi faktori, kāpēc daba mums nodrošina ar pašu labāko, kas vien bērnība var būt.
Rakstniece Anžela Dž. Henskom raksta:
“Bērniem visos vecumos vismaz trīs stundas dienā ir jāpavada svaigā gaisā”.
Es vienmēr esmu par līdzsvaru. Ir saprotams, ka ģimenes dzīve ir viena viltīga padarīšana. Bet, neatkarīgi no situācijas, kurā mēs atrodamies, mums ir jādara viss iespējamais, lai sniegtu bērniem to nepieciešamo pamatu attīstībai.
Var jau būt, ka mūsdienās pavadīt 4 – 6 stundas svaigā gaisā ir neiespējami, bet statistika apgalvo, ka vidēji statistiskais bērns katru dienu svaigā gaisā pavada vien 4 – 7 minūtes no sava brīvā laika.
Tas nozīmē, ka viņš, visticamāk, atrodas svaigā gaisā aptuveni 30 minūtes nedēļā.
Daži ir noteikuši, ka 4 – 6 stundas – tas ir pārāk augsts mērķis, bet tam vienkārši vajag pielāgoties.
Atcerieties, ka tas ir nepieciešams bērnu augšanai un attīstībai.
Ir jātiecas uz produktīvāku un veselīgāku laika pavadīšanu, un jānoliek malā savas viedierīces. Vismaz uz pāris stundām.
Vai jūs piekrītat šim viedoklim?
avots: 1000hoursoutside.coml